8. Aṭṭhakanipāto

417. Kaccānijātakaṃ (1)

1.

Odātavatthā suci allakesā, kaccāni kiṃ kumbhimadhissayitvā [kumbhimapassayitvā (pī.)];

Piṭṭhā tilā dhovasi taṇḍulāni, tilodano hehiti kissa hetu.

2.

Na kho ayaṃ brāhmaṇa bhojanatthā [bhojanatthaṃ (syā.)], tilodano hehiti sādhupakko;

Dhammo mato tassa pahuttamajja [pahūnamajja (syā.), pahūtamajja (sī.), bahūtamajjā (pī.)], ahaṃ karissāmi susānamajjhe.

3.

Anuvicca kaccāni karohi kiccaṃ, dhammo mato ko nu taveva [taveta (sī. syā. pī.)] saṃsi;

Sahassanetto atulānubhāvo, na miyyatī dhammavaro kadāci.

4.

Daḷhappamāṇaṃ mama ettha brahme, dhammo mato natthi mamettha kaṅkhā;

Ye yeva dāni pāpā bhavanti, te teva dāni sukhitā bhavanti.

5.

Suṇisā hi mayhaṃ vañjhā ahosi, sā maṃ vadhitvāna vijāyi puttaṃ;

Sā dāni sabbassa kulassa issarā, ahaṃ panamhi [vasāmi (syā.)] apaviddhā ekikā.

6.

Jīvāmi vohaṃ na matohamasmi [nāhaṃ matosmi (sī. pī.)], taveva atthāya idhāgatosmi;

Yā taṃ vadhitvāna vijāyi puttaṃ, sahāva puttena karomi bhasmaṃ.

7.

Evañca [etañca (sī. pī.)] te ruccati devarāja, mameva atthāya idhāgatosi;

Ahañca putto suṇisā ca nattā, sammodamānā gharamāvasema.

8.

Evañca te ruccati kātiyāni, hatāpi santā na jahāsi dhammaṃ;

Tuvañca [tvañca (pī. ka.)] putto suṇisā ca nattā, sammodamānā gharamāvasetha.

9.

Sā kātiyānī suṇisāya saddhiṃ, sammodamānā gharamāvasittha;

Putto ca nattā ca upaṭṭhahiṃsu, devānamindena adhiggahītāti.

Kaccānijātakaṃ paṭhamaṃ.

418. Aṭṭhasaddajātakaṃ (2)

10.

Idaṃ pure ninnamāhu, bahumacchaṃ mahodakaṃ;

Āvāso bakarājassa, pettikaṃ bhavanaṃ mama;

Tyajja bhekena [bhiṅgena (ka.)] yāpema, okaṃ na vajahāmase [okantaṃ na jahāmase (ka.)].

11.

Ko dutiyaṃ asīlissa, bandharassakkhi bhecchati [bhejjati (sī. syā. pī.), bhindati (ka.)];

Ko me putte kulāvakaṃ, mañca sotthiṃ karissati.

12.

Sabbā parikkhayā pheggu, yāva tassā gatī ahu;

Khīṇabhakkho mahārāja, sāre na ramatī ghuṇo.

13.

Sā nūnāhaṃ ito gantvā, rañño muttā nivesanā;

Attānaṃ ramayissāmi, dumasākhaniketinī.

14.

So nūnāhaṃ ito gantvā, rañño mutto nivesanā;

Aggodakāni pissāmi, yūthassa purato vajaṃ.

15.

Taṃ maṃ kāmehi sammattaṃ, rattaṃ kāmesu mucchitaṃ;

Ānayī bharato [vanato (ka.)] luddo, bāhiko bhaddamatthu te.

16.

Andhakāratimisāyaṃ, tuṅge uparipabbate;

Sā maṃ saṇhena mudunā, mā pādaṃ khali [khaṇi (sī. syā. pī.)] yasmani.

17.

Asaṃsayaṃ jātikhayantadassī, na gabbhaseyyaṃ punarāvajissaṃ;

Ayamantimā pacchimā gabbhaseyyā [ayaṃ hi me antimā gabbhaseyyā (sī. pī.)], khīṇo me saṃsāro punabbhavāyāti.

Aṭṭhasaddajātakaṃ dutiyaṃ.

419. Sulasājātakaṃ (3)

18.

Idaṃ suvaṇṇakāyūraṃ, muttā veḷuriyā bahū;

Sabbaṃ harassu bhaddante, mañca dāsīti sāvaya.

19.

Oropayassu kalyāṇi, mā bāḷhaṃ [bahuṃ (sī. syā. pī.)] paridevasi;

Na cāhaṃ abhijānāmi, ahantvā dhanamābhataṃ.

20.

Yato sarāmi attānaṃ, yato pattāsmi viññutaṃ;

Na cāhaṃ abhijānāmi, aññaṃ piyataraṃ tayā.

21.

Ehi taṃ upagūhissaṃ [upaguyhissaṃ (ka.)], karissañca padakkhiṇaṃ;

Na hi dāni puna atthi, mama tuyhañca saṅgamo.



我来为您翻译这段巴利语经文为简体中文:
8. 八集
417. 卡查尼本生经 (1)
1.
身着白衣，头发清洁的卡查尼啊，
你为何在锅上煮着芝麻、大米和面粉？
这芝麻饭是为了什么缘故？
2.
婆罗门啊，这芝麻饭不是为了食用，
虽然会煮得很香，
但法已死，今天我要在火葬场中举行仪式。
3.
卡查尼啊，做事要深思熟虑，
谁告诉你法已死？
具有无比威力的千眼天王（帝释），
正法永远不会消亡。
4.
婆罗门啊，我对此深信不疑，
法确实已死，我对此毫无怀疑；
如今作恶的人，
如今反而过得幸福。
5.
我的儿媳本是不育的，
她杀害了我后生下了儿子；
如今她成为全家的主人，
而我却被抛弃，孤单一人。
6.
我还活着，并未死去，
我是为你而来；
那个杀害你后生子的人，
我要让她和她的儿子一起化为灰烬。
7.
天王啊，如果你同意，
你是为我而来；
愿我和儿子、儿媳、孙子，
能欢喜地住在家中。
8.
卡提雅尼啊，如果你同意，
即使受到伤害也不放弃正法；
愿你和儿子、儿媳、孙子，
能欢喜地住在家中。
9.
于是卡提雅尼与儿媳一起，
欢喜地住在家中；
儿子和孙子都侍奉她，
因为得到了天帝的庇护。
卡查尼本生经第一
418. 八种声音本生经 (2)
[接下来继续翻译余下内容...]
10.
这里从前是低洼之地，
鱼类众多，水量丰沛；
是鹭王的居所，
也是我祖传的住处；
今天我们靠青蛙度日，
但不愿离开家园。
11.
谁要把这无德之人的
第二只眼也弄瞎？
谁来保护我的子女、巢穴，
让我平安无事？
12.
所有外皮都已腐朽，
直到它生命终了；
大王啊，食物已尽，
蛀虫不再喜欢硬木。
13.
我现在要离开这里，
摆脱王宫的束缚；
我要让自己快乐，
在树枝间安家。
14.
我现在要离开这里，
摆脱王宫的束缚；
我要喝第一口水，
在畜群前面行走。
15.
我被欲望冲昏了头，
沉醉在欲乐之中；
被残酷的猎人从森林带来，
愿你平安，巴希卡。
16.
在黑暗笼罩的
高耸山顶上；
她对我柔声细语：
"不要在岩石上滑倒。"
17.
无疑已见生死之尽头，
我不会再入胎中；
这是最后一次投胎，
我的轮回已尽，不再有来生。
八种声音本生经第二
419. 苏拉萨本生经 (3)
18.
这黄金臂环，
还有许多珍珠和琉璃；
尊者啊，请把这一切都拿去，
也请宣告我是你的婢女。
19.
美人啊，请放下，
不要过分悲伤；
我从未听说过，
不杀人就能获得财富。
20.
自从我有记忆以来，
自从我获得智慧以来；
我从未遇到过，
比你更可爱的人。
21.
来吧，让我拥抱你，
我要向你行右绕礼；
因为从此以后，
你我再无相会之期。

22.

Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti paṇḍito;

Itthīpi paṇḍitā hoti, tattha tattha vicakkhaṇā.

23.

Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti paṇḍito;

Itthīpi paṇḍitā hoti, lahuṃ atthaṃ vicintikā [lahumatthavicintikā (sī. pī.)].

24.

Lahuñca vata khippañca, nikaṭṭhe samacetayi;

Migaṃ puṇṇāyateneva [puṇṇāyataneva (syā.)], sulasā sattukaṃ vadhi.

25.

Yodha uppatitaṃ atthaṃ, na khippamanubujjhati;

So haññati mandamati, corova girigabbhare.

26.

Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, khippameva nibodhati;

Muccate sattusambādhā, sulasā sattukāmivāti.

Sulasājātakaṃ tatiyaṃ.

420. Sumaṅgalajātakaṃ (4)

27.

Bhusamhi [bhusampi (ka.), bhusaṃ hi (sī. niyya)] kuddhoti avekkhiyāna, na tāva daṇḍaṃ paṇayeyya issaro;

Aṭṭhānaso appatirūpamattano, parassa dukkhāni bhusaṃ udīraye.

28.

Yato ca jāneyya pasādamattano, atthaṃ niyuñjeyya parassa dukkaṭaṃ;

Tadāyamatthoti sayaṃ avekkhiya, athassa daṇḍaṃ sadisaṃ nivesaye.

29.

Na cāpi jhāpeti paraṃ na attanaṃ, amucchito yo nayate nayānayaṃ;

Yo daṇḍadhāro bhavatīdha issaro, sa vaṇṇagutto siriyā na dhaṃsati.

30.

Ye khattiyā se anisammakārino, paṇenti daṇḍaṃ sahasā pamucchitā;

Avaṇṇasaṃyutā [yuttāva (ka.)] jahanti jīvitaṃ, ito vimuttāpi ca yanti duggatiṃ.

31.

Dhamme ca ye ariyappavedite ratā, anuttarā te vacasā manasā kammunā ca;

Te santisoraccasamādhisaṇṭhitā, vajanti lokaṃ dubhayaṃ tathāvidhā.

32.

Rājāhamasmi narapamadānamissaro, sacepi kujjhāmi ṭhapemi attanaṃ;

Nisedhayanto janataṃ tathāvidhaṃ, paṇemi daṇḍaṃ anukampa yoniso.

33.

Sirī ca lakkhī ca taveva khattiya, janādhipa mā vijahi kudācanaṃ;

Akkodhano niccapasannacitto, anīgho tuvaṃ vassasatāni pālaya.

34.

Guṇehi etehi upeta khattiya, ṭhitamariyavattī [vatti (sī.), vutti (ka.)] suvaco akodhano;

Sukhī anuppīḷa pasāsamediniṃ [anuppīḷaṃ sahasamedaniṃ (ka.)], ito vimuttopi ca yāhi suggatiṃ.

35.

Evaṃ sunītena [suvinītena (pī.)] subhāsitena, dhammena ñāyena upāyaso nayaṃ;

Nibbāpaye saṅkhubhitaṃ mahājanaṃ, mahāva megho salilena medininti [medaninti (syā. ka.)].

Sumaṅgalajātakaṃ catutthaṃ.

421. Gaṅgamālajātakaṃ (5)

36.

Aṅgārajātā pathavī, kukkuḷānugatā mahī;

Atha gāyasi vattāni [vatthāni (ka.)], na taṃ tapati ātapo.

37.

Uddhaṃ tapati ādicco, adho tapati vālukā;

Atha gāyasi vattāni [vatthāni (ka.)], na taṃ tapati ātapo.

38.

Na maṃ tapati ātapo, ātapā [ātappā (sī. syā. pī.)] tapayanti maṃ;

Atthā hi vividhā rāja, te tapanti na ātapo.

39.

Addasaṃ kāma te mūlaṃ, saṅkappā kāma jāyasi;

Na taṃ saṅkappayissāmi, evaṃ kāma na hehisi.

40.

Appāpi kāmā na alaṃ, bahūhipi na tappati;

Ahahā bālalapanā, parivajjetha [paṭivijjhetha (pī. sī. aṭṭha.)] jaggato.

41.

Appassa kammassa phalaṃ mamedaṃ, udayo ajjhāgamā mahattapattaṃ;

Suladdhalābho vata māṇavassa, yo pabbajī kāmarāgaṃ pahāya.

42.

Tapasā pajahanti pāpakammaṃ, tapasā nhāpitakumbhakārabhāvaṃ;

Tapasā abhibhuyya gaṅgamāla, nāmenālapasajja brahmadattaṃ.



22.
并非在所有场合，
男人都是智者；
女人也可以智慧，
在不同情况中明察。
23.
并非在所有场合，
男人都是智者；
女人也可以智慧，
迅速思考对策。
24.
她想得又快又准，
当机立断不迟疑；
如同满月之时，
苏拉萨杀死了强盗。
25.
若人遇事不能，
迅速理解应对；
此人智慧迟钝，
如盗贼困山谷。
26.
若人遇事能够，
迅速领悟应对；
必能脱离险境，
如苏拉萨避敌。
苏拉萨本生经第三
420. 善吉祥本生经 (4)
27.
当知自己极度愤怒时，
统治者不应急于惩罚；
否则不当且不适于己，
严重加剧他人痛苦。
28.
当能察知内心平静时，
才该考虑他人过错；
审慎思考事理之后，
再施以相应的惩罚。
29.
既不伤人又不害己，
不乱心而明辨是非；
持权者若能如此行，
名誉光荣永不衰败。
30.
武士若不经思考，
盲目愤怒施惩罚；
必将恶名随身去，
死后必入恶道中。
31.
若人依循圣者法，
言行意念皆无上；
安住寂静与戒定，
必证两世善果报。
32.
我为人间女子王，
纵使发怒也自持；
约束民众如此行，
审慎考虑施惩罚。
33.
武士啊愿你永远，
不失吉祥与福运；
无瞋常怀净信心，
无忧统治百年久。
34.
具备如是德行者，
住立圣道善顺心；
快乐无压治大地，
解脱此界生善趣。
35.
以此善导好言语，
依法正理方便引；
如大密云降甘霖，
止息民众诸烦恼。
善吉祥本生经第四
421. 恒伽摩拉本生经 (5)
36.
大地燃如炭火，
土地遍布热灰；
你却在唱歌谣，
炎热不烧身躯？
37.
太阳高照炙人，
沙地下方灼热；
你却在唱歌谣，
炎热不烧身躯？
38.
不是阳光灼我，
是烦恼烧炙我；
大王啊要知晓，
种种事扰我心。
39.
欲望我见你根源，
从妄想中你生起；
我不再作此想，
如是欲望将灭。
40.
少欲亦不足，
多欲不知足；
愚人空谈论，
智者应远离。
41.
这是我小小功德果，
优陀耶证得大成就；
青年得此真是善获，
出家断除诸贪欲。
42.
以苦行断恶业，
以苦行离理发陶工身，
以苦行胜恒伽摩拉，
不再称呼梵授王名。

43.

Sandiṭṭhikameva ‘‘amma’’ passatha, khantīsoraccassa ayaṃ [yo (syā. pī. ka.)] vipāko;

Yo [so (syā. ka.)] sabbajanassa vanditohu, taṃ vandāma sarājikā samaccā.

44.

Mā kiñci avacuttha gaṅgamālaṃ, muninaṃ monapathesu sikkhamānaṃ;

Eso hi atari aṇṇavaṃ, yaṃ taritvā caranti vītasokāti.

Gaṅgamālajātakaṃ pañcamaṃ.

422. Cetiyajātakaṃ (6)

45.

Dhammo have hato hanti, nāhato hanti kiñcanaṃ [kañcinaṃ (pī.)];

Tasmā hi dhammaṃ na hane, mā tvaṃ [taṃ (syā. pī.)] dhammo hato hani.

46.

Alikaṃ bhāsamānassa, apakkamanti devatā;

Pūtikañca mukhaṃ vāti, sakaṭṭhānā ca dhaṃsati;

Yo jānaṃ pucchito pañhaṃ, aññathā naṃ viyākare.

47.

Sace hi saccaṃ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure;

Musā ce bhāsase rāja, bhūmiyaṃ tiṭṭha cetiya.

48.

Akāle vassatī tassa, kāle tassa na vassati;

Yo jānaṃ pucchito pañhaṃ, aññathā naṃ viyākare.

49.

Sace hi saccaṃ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure;

Musā ce bhāsase rāja, bhūmiṃ pavisa cetiya.

50.

Jivhā tassa dvidhā hoti, uragasseva disampati;

Yo jānaṃ pucchito pañhaṃ, aññathā naṃ viyākare.

51.

Sace hi saccaṃ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure;

Musā ce bhāsase rāja, bhiyyo pavisa cetiya.

52.

Jivhā tassa na bhavati, macchasseva disampati;

Yo jānaṃ pucchito pañhaṃ, aññathā naṃ viyākare.

53.

Sace hi saccaṃ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure;

Musā ce bhāsase rāja, bhiyyo pavisa cetiya.

54.

Thiyova tassa jāyanti [thiyo tassa pajāyanti (ka.)], na pumā jāyare kule;

Yo jānaṃ pucchito pañhaṃ, aññathā naṃ viyākare.

55.

Sace hi saccaṃ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure;

Musā ce bhāsase rāja, bhiyyo pavisa cetiya.

56.

Puttā tassa na bhavanti, pakkamanti disodisaṃ;

Yo jānaṃ pucchito pañhaṃ, aññathā naṃ viyākare.

57.

Sace hi saccaṃ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure;

Musā ce bhāsase rāja, bhiyyo pavisa cetiya.

58.

Sa rājā isinā satto, antalikkhacaro pure;

Pāvekkhi pathaviṃ cecco, hīnatto patva pariyāyaṃ [attapariyāyaṃ (sī. syā.), pattapariyāyaṃ (ka. sī. niyya)].

59.

Tasmā hi chandāgamanaṃ, nappasaṃsanti paṇḍitā;

Aduṭṭhacitto bhāseyya, giraṃ saccūpasaṃhitanti.

Cetiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

423. Indriyajātakaṃ (7)

60.

Yo indriyānaṃ kāmena, vasaṃ nārada gacchati;

So pariccajjubho loke, jīvantova visussati [jīvantopivisussati (syā.), jīvanto vāpi sussati (ka.)].

61.

Sukhassānantaraṃ dukkhaṃ, dukkhassānantaraṃ sukhaṃ;

Sosi [sopi (syā. pī. ka.)] patto sukhā [sukha (syā.), sukhaṃ (ka.)] dukkhaṃ, pāṭikaṅkha varaṃ sukhaṃ.

62.

Kicchakāle kicchasaho, yo kicchaṃ nātivattati;

Sa kicchantaṃ sukhaṃ dhīro, yogaṃ samadhigacchati.

63.

Na heva kāmāna kāmā, nānatthā nātthakāraṇā;

Na katañca niraṅkatvā, dhammā cavitumarahasi.

64.

Dakkhaṃ gahapatī [gahapataṃ (sī. syā. pī.), gahavataṃ (?)] sādhu, saṃvibhajjañca bhojanaṃ;

Ahāso atthalābhesu, atthabyāpatti abyatho.

65.

Ettāvatetaṃ paṇḍiccaṃ, api so [asito (sī. syā. pī.)] davilo [devalo (sī. pī.)] bravi;

Na yito kiñci pāpiyo, yo indriyānaṃ vasaṃ vaje.



43.
母亲啊请看这眼前事实，
忍耐柔和所结之果；
他曾受众人所礼敬，
今我等及王臣皆敬拜。
44.
不要说恒伽摩拉的不是，
他正在圣者道上修习；
他已渡过了大海，
渡过者皆无忧行。
恒伽摩拉本生经第五
422. 支提本生经 (6)
45.
正法被害则害人，
未被害则不害人；
是故不应害正法，
莫让被害法害你。
46.
对说虚妄语者，
诸天神皆远离；
口中发出臭气，
地位也将倾覆；
明知而被问时，
却作不实回答。
47.
若你说实话，
可重为国王；
若说谎言时，
支提当堕地。
48.
非时则降雨，
应时不降雨；
明知而被问，
却作假回答。
49.
若你说实话，
可重为国王；
若说谎言时，
支提入地中。
50.
他舌分为二，
如蛇吐信般；
明知而被问，
却作假回答。
51.
若你说实话，
可重为国王；
若说谎言时，
支提更深陷。
52.
他将失去舌，
如鱼无舌般；
明知而被问，
却作假回答。
53.
若你说实话，
可重为国王；
若说谎言时，
支提更深陷。
54.
他家只生女，
不生男子孙；
明知而被问，
却作假回答。
55.
若你说实话，
可重为国王；
若说谎言时，
支提更深陷。
56.
他将无子嗣，
四散各方去；
明知而被问，
却作假回答。
57.
若你说实话，
可重为国王；
若说谎言时，
支提更深陷。
58.
此王被仙人诅咒，
昔日能飞行空中；
今堕入地变卑贱，
因果报应已临身。
59.
故智者不赞，
随欲意而行；
应以无瞋心，
说真实之语。
支提本生经第六
423. 诸根本生经 (7)
60.
那罗陀啊，谁为欲望，
而随诸根所使；
他将舍弃两世界，
活着也将枯萎。
61.
乐之后必有苦，
苦之后必有乐；
既得乐又得苦，
应期待更胜乐。
62.
困难时能忍耐，
不逃避诸困难；
智者终得安乐，
因精进而成就。
63.
不为欲望而求欲，
不为利益求利益；
不应舍弃已作事，
背离法道不应行。
64.
善巧的主人值得赞，
知道分享食物；
得利时不欢喜，
失利时不忧愁。
65.
这就是智慧之道，
达维拉仙如是说；
没有比这更糟的，
随诸根欲而堕落。

66.

Amittānaṃva hatthatthaṃ, sivi pappoti māmiva;

Kammaṃ vijjañca dakkheyyaṃ, vivāhaṃ sīlamaddavaṃ;

Ete ca yase hāpetvā, nibbatto sehi kammehi.

67.

Sohaṃ sahassajīnova abandhu aparāyaṇo;

Ariyadhammā apakkanto, yathā peto tathevahaṃ.

68.

Sukhakāme dukkhāpetvā, āpannosmi padaṃ imaṃ;

So sukhaṃ nādhigacchāmi, ṭhito [cito (pī. sī. aṭṭha.)] bhāṇumatāmivāti.

Indriyajātakaṃ sattamaṃ.

424. Ādittajātakaṃ (8)

69.

Ādittasmiṃ agārasmiṃ, yaṃ nīharati bhājanaṃ;

Taṃ tassa hoti atthāya, no ca yaṃ tattha ḍayhati.

70.

Evāmādīpito loko, jarāya maraṇena ca;

Nīharetheva dānena, dinnaṃ hoti sunīhataṃ [sunībhataṃ (sī. syā. pī.), sunibbhataṃ (ka.)].

71.

Yo dhammaladdhassa dadāti dānaṃ, uṭṭhānavīriyādhigatassa jantu;

Atikkamma so vetaraṇiṃ [vettaraṇiṃ (ka.)] yamassa, dibbāni ṭhānāni upeti macco.

72.

Dānañca yuddhañca samānamāhu, appāpi santā bahuke jinanti;

Appampi ce saddahāno dadāti, teneva so hoti sukhī parattha.

73.

Viceyya dānaṃ sugatappasatthaṃ, ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke;

Etesu dinnāni mahapphalāni, bījāni vuttāni yathā sukhette.

74.

Yo pāṇabhūtāni aheṭhayaṃ caraṃ, parūpavādā na karoti pāpaṃ;

Bhīruṃ pasaṃsanti na tattha sūraṃ, bhayā hi santo na karonti pāpaṃ.

75.

Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;

Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhati.

76.

Addhā hi dānaṃ bahudhā pasatthaṃ, dānā ca kho dhammapadaṃva seyyo;

Pubbeva hi pubbatareva santo [pubbe ca hi pubbatare ca santo (saṃ. ni. 1.33)], nibbānamevajjhagamuṃ sapaññāti.

Ādittajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

425. Aṭṭhānajātakaṃ (9)

77.

Gaṅgā kumudinī santā, saṅkhavaṇṇā ca kokilā;

Jambu tālaphalaṃ dajjā, atha nūna tadā siyā.

78.

Yadā kacchapalomānaṃ, pāvāro tividho siyā;

Hemantikaṃ pāvuraṇaṃ [pāpuraṇaṃ (sī. syā. pī.)], atha nūna tadā siyā.

79.

Yadā makasapādānaṃ [dāṭhānaṃ (sī. pī.)], aṭṭālo sukato siyā;

Daḷho ca avikampī ca [appakampī ca (sī. pī.)], atha nūna tadā siyā.

80.

Yadā sasavisāṇānaṃ, nisseṇī sukatā siyā;

Saggassārohaṇatthāya, atha nūna tadā siyā.

81.

Yadā nisseṇimāruyha, candaṃ khādeyyu mūsikā;

Rāhuñca paripāteyyuṃ [paribāheyyuṃ (syā.)], atha nūna tadā siyā.

82.

Yadā surāghaṭaṃ pitvā, makkhikā gaṇacāriṇī;

Aṅgāre vāsaṃ kappeyyuṃ, atha nūna tadā siyā.

83.

Yadā bimboṭṭhasampanno, gadrabho sumukho siyā;

Kusalo naccagītassa, atha nūna tadā siyā.

84.

Yadā kākā ulūkā ca, mantayeyyuṃ rahogatā;

Aññamaññaṃ pihayeyyuṃ, atha nūna tadā siyā.

85.

Yadā muḷāla [pulasa (sī. pī.), pulāsa (syā.)] pattānaṃ, chattaṃ thirataraṃ siyā;

Vassassa paṭighātāya, atha nūna tadā siyā.

86.

Yadā kulako [kuluṅko (sī. pī.), kuluko (syā.)] sakuṇo, pabbataṃ gandhamādanaṃ;

Tuṇḍenādāya gaccheyya, atha nūna tadā siyā.

87.

Yadā sāmuddikaṃ nāvaṃ, sa-yantaṃ sa-vaṭākaraṃ [sapaṭākāraṃ (ka.)];

Ceṭo ādāya gaccheyya, atha nūna tadā siyāti.

Aṭṭhānajātakaṃ navamaṃ.

426. Dīpijātakaṃ (10)

88.

Khamanīyaṃ yāpanīyaṃ, kacci mātula te sukhaṃ;

Sukhaṃ te ammā avaca, sukhakāmāva [sukhakāmā hi (sī. syā. pī.)] te mayaṃ.



66.
如敌人得逞，
锡维王对待我般；
技艺与工巧，
婚姻与戒德；
失去这些荣耀，
因自业而投生。
67.
我如千胜者，
无亲无依靠；
已离圣法道，
如同饿鬼般。
68.
令求乐者受苦，
我已堕此境地；
我不再得安乐，
如立于日光中。
诸根本生经第七
424. 燃烧本生经 (8)
69.
房屋着火时，
取出器物者；
此为其利益，
非留火中烧。
70.
如是世间被，
老死所焚烧；
应以布施救，
所施善得出。
71.
谁以正当得财物，
施与勤勉获得者；
必能越过阎魔河，
此人得生天界中。
72.
布施如战斗，
少数胜多数；
信心施少许，
来世得安乐。
73.
善选择布施善逝赞，
此世值得供养者；
施与彼等得大果，
如良田播种必丰收。
74.
不伤害生灵行世间，
不因他人谤而作恶；
人赞怯者非勇者，
因怖畏而不作恶。
75.
以下等梵行，
得生为王族；
中等生天界，
最上得清净。
76.
布施确实多受赞，
法道胜过诸布施；
古圣贤及更古者，
有慧证得涅槃果。
燃烧本生经第八
425. 不可能本生经 (9)
77.
恒河生白莲，
杜鹃如贝白；
阎浮树结枣，
那时或可能。
78.
若用龟毛织，
三种御寒衣；
作冬季披肩，
那时或可能。
79.
若用蚊子脚，
建造坚固楼；
稳固不动摇，
那时或可能。
80.
若用兔子角，
制造好梯子；
用来登天界，
那时或可能。
81.
若老鼠登梯，
能啃食月亮；
并能推倒罗睺，
那时或可能。
82.
若群蝇饮尽，
盛满酒之瓶；
筑巢于炭火，
那时或可能。
83.
若驴具红唇，
容貌甚端庄；
善于歌舞艺，
那时或可能。
84.
若乌鸦与枭，
私下相商议；
彼此相爱慕，
那时或可能。
85.
若用莲茎叶，
制伞最坚固；
能够遮风雨，
那时或可能。
86.
若小鸟能将，
香醉山举起；
用喙叼着飞，
那时或可能。
87.
若小童能将，
海船并桅帆；
整个搬运走，
那时或可能。
不可能本生经第九
426. 豹本生经 (10)
88.
可忍可度日，
舅舅你安好？
母亲说你安，
我们愿你乐。

89.

Naṅguṭṭhaṃ me avakkamma [apakkamma (ka.)], heṭhayitvāna [pothayitvāna (ka.)] eḷike [eḷaki (syā.), eḷiki (pī.)];

Sājja mātulavādena, muñcitabbā nu maññasi.

90.

Puratthāmukho nisinnosi, ahaṃ te mukhamāgatā;

Pacchato tuyhaṃ naṅguṭṭhaṃ, kathaṃ khvāhaṃ avakkamiṃ [apakkamiṃ (ka.)].

91.

Yāvatā caturo dīpā, sasamuddā sapabbatā;

Tāvatā mayhaṃ naṅguṭṭhaṃ, kathaṃ kho tvaṃ vivajjayi.

92.

Pubbeva metamakkhiṃsu [metaṃ akkhaṃsu (sī. pī.)], mātā pitā ca bhātaro;

Dīghaṃ duṭṭhassa naṅguṭṭhaṃ, sāmhi vehāyasāgatā.

93.

Tañca disvāna āyantiṃ, antalikkhasmi eḷike;

Migasaṅgho palāyittha, bhakkho me nāsito tayā.

94.

Iccevaṃ vilapantiyā, eḷakiyā ruhagghaso;

Galakaṃ anvāvamaddi, natthi duṭṭhe subhāsitaṃ.



89.
踩我尾巴不放，
伤害了我山羊；
今以舅舅之称，
你想就此脱罪？
90.
你面向东坐着，
我来到你面前；
你尾巴在身后，
我怎会踩到它？
91.
遍及四大洲域，
及诸海与山岳；
我的尾巴如此，
你怎能避开它？
92.
母亲父亲兄弟，
早就告诉我说；
恶者尾巴很长，
我从天空而来。
93.
当看到你飞来，
空中的山羊啊；
兽群都逃走了，
你坏了我美食。
94.
就在山羊如此，
悲叹诉说时；
豹已咬断喉咙，
对恶者善言无用。


95.

Neva duṭṭhe nayo atthi, na dhammo na subhāsitaṃ;

Nikkamaṃ duṭṭhe yuñjetha, so ca sabbhiṃ na rañjatīti.

Dīpijātakaṃ dasamaṃ.

Aṭṭhakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Parisuddhā manāvilā vatthadharā, bakarājassa kāyuraṃ daṇḍavaro;

Atha aṅgāra cetiya devilinā, atha āditta gaṅgā daseḷakināti.

95.
对恶人无理可讲，
无法义亦无善言；
对恶人当用武力，
他不与善人相合。
豹本生经第十
八集终
其摘要：
清净无污浊衣着，
鹭鸟王金环刑罚，
炭火支提天神事，
燃烧恒河十山羊。

